Rāda ziņas ar etiķeti Johans Gotfrīds Herders. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti Johans Gotfrīds Herders. Rādīt visas ziņas

otrdiena, 2014. gada 26. augusts

Herdera dzimšanas diena

Vakar Johans Gotfrīds Herders (Johann Gottfried Herder) svinēja savu 270. dzimšanas dienu (25.08.2014). Es to nebūtu zinājis, ja man to nebūtu pastāstījis Matiass Knolls (Matthias Knoll), tulkotājs, dzejnieks un man vispirms latviešu literatūras un kultūras pazinējs. Un tāpat es nebūtu zinājis, ka piecdesmitajos gados oriģinālo cokolu Herdera piemineklim, kas šobrīd atrodas Herdera laukumā netālu no Doma galvenās ieejas, „atņēma” padomju vara. Tur savu lomu noteikti spēlēja naids pret visu vācisko.

Tagad es zinu, ka pirms 150 gadiem, 1864. gadā, laukums tika pārdēvēts par godu vācu filozofam un rakstniekam – tieši 100 gadus pēc viņa ierašanās Rīgā, lai mācītu un sludinātu Domskolā. Starp citu, savu toreizējo formu laukums ieguva, kad tika nojaukta apbūve Doma rietumu pusē. Līdz 1864. gadam laukums bija pilsētas mazo svaru atrašanās vieta, kālab līdz tam tika saukts par Mazo Svaru laukumu.

Ir visnotaļ zīmīgi, ka Herdera piemineklis bija pirmais piemineklis kultūras darbiniekam Rīgā, taču šodien par šo jubileju tikpat kā neviens nav licies ne zinis. Turklāt Herders bija tas, kurš savas uzturēšanās laikā Rīgā, no 1764. līdz 1769. gadam, iepazinās ar latviešu tautasdziesmām jeb dainām un iepazīstināja ar tām plašāku publiku, iekļaujot dažas no tām savā divsējumu darbā „Volkslieder” („Tautasdziesmas”, izdots 1778./79. g.). Otrs, zināmāks izdevums tika publicēts 1807. gadā ar nosaukumu "Stimmen der Völker in Liedern" („Tautu balsis dziesmās”). Tā viņš stiprināja arī pamazām augošo latviešu nacionālo apziņu.

Manuprāt, Matiass Knolls vakar nolika ziedus pie pieminekļa (es nebiju tur klāt). Un viņš uzskata, ka Herders būtu pelnījis jaunu cokolu. Kā dzimšanas dienas dāvanu, tā teikt. Tas tomēr būtu pūliņu vērts, varbūt uz 275. dzimšanas dienu.
Teilen