Noslēguma pasākums kā pilsētas apskatniekam

23. septembrī Gētes institūtā notiks noslēguma pasākums, kurā atvadīšos no pilsētas apskatnieka lomas. Es, protams, ceru, ka tas pulcēs iespējami daudz skatītāju, jo lasījumam sekos saruna ar nodibinājuma "Rīga 2014" pārstāvi Annu Muhku un Jonasu Bīhelu (Jonas Büchel) no Urban Institute Riga. Vairāk par to lasiet Gētes institūta mājaslapā.

Kultūra ir …

Lielākā daļa iet garām, tikai retais to ievēro – nodibinājuma “Rīga 2014” jaukā uzlīmju akcija ar jautājumu, ko rīdziniekiem, respektīvi, Rīgas viesiem nozīmē kultūra, tik piemērotajā kultūras vasarnīcā Esplanādē ir izaugusi par pamatīgu „uzlīmju sienu”…

Ja aplūko atbildes, rezumējums būtu, ka katram kultūra ir kaut kas cits, jeb kultūra ir viss, jeb kultūra ir no visa pa druskai …

Un salīdzinājumā ar pretenciozo kultūras galvaspilsētas programmu, kuras oficiālais nosaukums ir „Force Majeure” (nepārvarama vara), lielākā daļa atbilžu uz uzlīmēm ir…., ak, ko tur daudz runāt jeb rakstīt, dažkārt vislabāk runā lietas pašas par sevi …

Beidzot klāt!

Sveicieni no Rīgas – Eiropas kultūras galvaspilsētas 2014!

Esmu ļoti gandarīts, ka nākamos četrus mēnešus kā „Rīgas pilsētas apskatnieks” šajā tīmekļa vietnē varēšu dalīties iespaidos par savu viesošanos Latvijas galvaspilsētā! Nu jau vairākas dienas esmu pilsētā un pa šo laiku esmu iekārtojies savā jaunajā dzīvoklī, kā arī saplānojis projektus, kurus vasaras gaitā vēlos īstenot.

Galvenā iecere, kuru vēlos īstenot šajā laikā, – iepazīt Rīgu no iespējami dažādiem jauniem, man vēl nezināmiem skatpunktiem. Kā vairāku ceļvežu autors, pilsētu, protams, pazīstu diezgan labi, varbūt pat pārāk labi. Pēdējo apmeklējumu laikā, staigājot pa ielām, bija iezagusies pat zināma rutīna: „Ahā, te ir jauna viesnīca, jā, un muzejam mainījies darba laiks, un lūk – beidzot tā jūgendstila māja ir renovēta …” Taču Rīga pilnīgi noteikti spēj piedāvāt interesantākas nodarbes.

Arī lidojot šurp, visu laiku domāju par to, ka no šā brīža man jāveido jauns skatījums uz Rīgu. Tādēļ arī faktu, ka lidmašīna pārsteidzošā kārtā piezemējās nevis līdz šim ierastajā, bet gan pretējā nolaišanās joslas pusē, es interpretēju kā „zīmi”. Tajā mirklī es savā ziņā jutu, ka mans „nodoms” bijis pareizs.

Mans dzīvoklis atrodas 7. stāvā, un no tā paveras grandiozs panorāmas skats uz pilsētas centru. Par to esmu sajūsmā. Es jau redzu sevi sēžam pie loga un filozofējam par „Rīgas dvēseli”. Zīmīgi, ka astoņdesmitajos gados šī ēka būvēta rakstniekiem un žurnālistiem …

Vairāk par filozofiju mani gan interesē Eiropas kultūras galvaspilsētas ietvaros rīkotie pasākumi. Tieši tagad, vasarā, Eiropas kultūras galvaspilsētas gads tuvojas kulminācijai, un organizatori no nodibinājuma „Rīga 2014” tiešām paveikuši apbrīnojami daudz. Viens no maniem pirmajiem mērķiem būs bijusī VDK ēka Brīvības ielā, kas kopš maija sākuma atvērta apmeklētājiem. Tajā ne tikai apskatāmas nepārveidotās telpas, bet arī aplūkojamas vairākas izstādes, kas atklāj dažādus šīs tēmas aspektus …

Es ceru, ka arī man izdosies atklāt Rīgas un tās aizraujošās vēstures un tagadnes dažādos vaibstus un tādējādi – tas ir pats būtiskākais – ļaut ieinteresētiem lasītājiem iepazīt pilsētu savā ziņā tuvāk.