Vācu delegācija Rīgā

Šķiet, ka Rīga šobrīd ir visai iecienīts ceļojumu galamērķis vācu politiķiem. Pēc Vācijas Bundestāga Kristīgi sociālās savienības (CSU) deputātu grupas nesenā un pretrunīgi vērtētā brauciena uz šāgada Eiropas kultūras galvaspilsētu (skatīt “Spiegel” rakstu 06.04.2014.) un neilgi pēc tam notikušās Vācijas kancleres Angelas Merkeles īsās vizītes Rīgā, lai apspriestos ar Latvijas Ministru prezidenti Laimdotu Straujumu, tagad Rīgu apmeklēja Vācijas Bundestāga Kultūras un mediju komisijas delegācija. Delegācija, kuras sastāvā, starp citu, bija deputāti Urzula Grodena Kraniha (Ursula Groden Kranich, CDU/CSU), Dr. Herlinde Gundelaha (Dr. Herlind Gundelach, CDU/CSU), Dr. Filips Lengsfelds (Dr. Philipp Lengsfeld, CDU/CSU), Burkhards Blīnerts (Burkhard Blienert, SPD), Zigrīda Hupaha (Sigrid Hupach, DIE LINKE.), Ulle Šausa (Ulle Schauws, (BÜNDNIS 90/DIE GRÜNEN) un Zīgmunds Ērmanis (Siegmund Ehrmann, SPD/komisijas priekšsēdētājs), protams, iegriezās arī Ūmeo Zviedrijā, kas līdzās Rīgai arī ir Eiropas kultūras galvaspilsēta 2014. Kopumā brauciens ilga piecas dienas (no 2014. gada 25. līdz 29. augustam).

Pēc Okupācijas muzeja un Rumbulas un Biķernieku holokausta upuru memoriālu apmeklējuma Bundestāga deputāti viesojās arī Gētes institūtā, kur viņus informēja par institūta darbību. Laipnā kārtā es varēju būt klāt šajā sarunā. Bija interesanti redzēt, cik atšķirīgu interesi izrādīja delegācijas dalībnieki. Kamēr vieni uzmanīgi klausījās un aktīvi uzdeva jautājumus, citi ik pa laikam labprātāk spēlējās ar saviem mobilajiem tālruņiem. Brīžam bija dzirdams pa kādam e-pasta vai SMS nosūtīšanas vai saņemšanas signālam. Tas, protams, nenozīmē, ka delegācijas locekļi principā nebija ieinteresēti. Ir saprotams, ka katram politiķim ir tēmas, kurām viņš vēlas pievērsties aktīvāk, un galu galā grupai aiz muguras jau bija saspringta programma.

Sarunas noslēgumā tika pieminēta kādreizējā VDK ēka, kurā kopš četrdesmito gadu sākuma līdz pat Latvijas neatkarības atjaunošanai visbrutālākajā veidā bija ieslodzīti neskaitāmi nevainīgi cilvēki. Ēka bija tukša kopš deviņdesmito gadu sākuma līdz šā gada maijam, kad to kultūras galvaspilsētas programmas ietvaros atvēra apmeklētājiem. Kopš tā brīža te vienlaikus aplūkojamas sešas izstādes, turklāt tiek piedāvātas arī ekskursijas pa cietuma kamerām pagrabstāvā. Cik man zināms, šīs iespaidīgās vietas apmeklējums delegācijai sākotnēji nebija paredzēts.  Taču nu esmu uzzinājis, ka grupai kaut kādā veidā tomēr izdevies aplūkot VDK ēku un izstādes – turklāt ar paliekošu iespaidu, jo acīmredzot delegācija tagad vēlas atbalstīt šīs ēkas kā piemiņas vietas vai muzeja saglabāšanu. Vai tā notiks, nav droši zināms. Šā gada rudenī Rīgā plānota konference, kurā kultūras pārstāvji, zinātnieki un politiķi diskutēs par to, kādai būtu jābūt šīs ēkas, kurā notikušas tik daudzas zvērības un kurai vairākums rīdzinieku pēdējo gadu desmitu laikā metuši lielu līkumu, nākotnei. Es gaidu to ar nepacietību un priecājos, ka delegācija arī turpmāk vēlas pievērsties šai tēmai.

Beidzot klāt!

Sveicieni no Rīgas – Eiropas kultūras galvaspilsētas 2014!

Esmu ļoti gandarīts, ka nākamos četrus mēnešus kā „Rīgas pilsētas apskatnieks” šajā tīmekļa vietnē varēšu dalīties iespaidos par savu viesošanos Latvijas galvaspilsētā! Nu jau vairākas dienas esmu pilsētā un pa šo laiku esmu iekārtojies savā jaunajā dzīvoklī, kā arī saplānojis projektus, kurus vasaras gaitā vēlos īstenot.

Galvenā iecere, kuru vēlos īstenot šajā laikā, – iepazīt Rīgu no iespējami dažādiem jauniem, man vēl nezināmiem skatpunktiem. Kā vairāku ceļvežu autors, pilsētu, protams, pazīstu diezgan labi, varbūt pat pārāk labi. Pēdējo apmeklējumu laikā, staigājot pa ielām, bija iezagusies pat zināma rutīna: „Ahā, te ir jauna viesnīca, jā, un muzejam mainījies darba laiks, un lūk – beidzot tā jūgendstila māja ir renovēta …” Taču Rīga pilnīgi noteikti spēj piedāvāt interesantākas nodarbes.

Arī lidojot šurp, visu laiku domāju par to, ka no šā brīža man jāveido jauns skatījums uz Rīgu. Tādēļ arī faktu, ka lidmašīna pārsteidzošā kārtā piezemējās nevis līdz šim ierastajā, bet gan pretējā nolaišanās joslas pusē, es interpretēju kā „zīmi”. Tajā mirklī es savā ziņā jutu, ka mans „nodoms” bijis pareizs.

Mans dzīvoklis atrodas 7. stāvā, un no tā paveras grandiozs panorāmas skats uz pilsētas centru. Par to esmu sajūsmā. Es jau redzu sevi sēžam pie loga un filozofējam par „Rīgas dvēseli”. Zīmīgi, ka astoņdesmitajos gados šī ēka būvēta rakstniekiem un žurnālistiem …

Vairāk par filozofiju mani gan interesē Eiropas kultūras galvaspilsētas ietvaros rīkotie pasākumi. Tieši tagad, vasarā, Eiropas kultūras galvaspilsētas gads tuvojas kulminācijai, un organizatori no nodibinājuma „Rīga 2014” tiešām paveikuši apbrīnojami daudz. Viens no maniem pirmajiem mērķiem būs bijusī VDK ēka Brīvības ielā, kas kopš maija sākuma atvērta apmeklētājiem. Tajā ne tikai apskatāmas nepārveidotās telpas, bet arī aplūkojamas vairākas izstādes, kas atklāj dažādus šīs tēmas aspektus …

Es ceru, ka arī man izdosies atklāt Rīgas un tās aizraujošās vēstures un tagadnes dažādos vaibstus un tādējādi – tas ir pats būtiskākais – ļaut ieinteresētiem lasītājiem iepazīt pilsētu savā ziņā tuvāk.