Aptuveni 50 kilometrus uz ziemeļaustrumiem no Rīgas plešas Latvijas lielākais, vecākais un iecienītākais nacionālais parks – Gaujas nacionālais parks. Cauri tam tek upe, kuras vārdā parks nosaukts – Gauja, ko šeit ieskauj augstas klinšu sienas no sārta devona perioda smilšakmens. Latvijas teritorijā Gauja plūst nepilnu 500 kilometru garumā, līdz pie Carnikavas ietek Rīgas jūras līcī.
Jau neilgi pēc Rīgas dibināšanas 1201. gadā vācu iekarotāji centās palielināt savu ietekmi mūsdienu Latvijas teritorijā. Svarīgu lomu tajā, protams, spēlēja arī Gauja, tādēļ neizbrīna fakts, ka, apmeklējot Siguldu, kas līdzās Cēsīm ir lielākā pilsēta nacionālā parka teritorijā, sastopamas uzreiz trīs pilsdrupas – vairāk vai mazāk labi saglabājušās Siguldas, Krimuldas un Turaidas piļu drupas.
 |
Skats no pils torņa |
Viena no šīm pilīm – Turaidas pils (tā saglabājusies vislabāk) – pirms dažām dienām svinēja savu 800 gadu jubileju. Protams, tika rīkotas nelielas svinības, tiesa, bez pārmērībām, un, tā kā tās norisinājās vienlaicīgi ar ikgadējiem Siguldas Opermūzikas svētkiem, es (ne pirmo reizi) devos turp.
Šīs rāmās un salīdzinājumā ar citām šāda lieluma Latvijas pilsētām diezgan turīgās mazpilsētas iedzīvotājus starp rekonstruēto dzelzceļa staciju un daudzajiem apskates objektiem īpaši nemana. Vairākums no viņiem dzīvo vai nu starp dzelzceļa līniju un šoseju, kas Siguldu savieno ar Rīgu, vai arī viņpus šosejai. Te viss vērsts uz tūrismu, turklāt jau vairāk nekā simt gadu, kopš 1889. gadā tika atklāta dzelzceļa līnija Rīga-Valka. Atšķirībā no Ķemeriem Sigulda līdz ar Latvijas neatkarības atgūšanu deviņdesmitajos gados attīstījusies ļoti labi. Līdzās Ventspilij un Jūrmalai tā noteikti pieskaitāma pie sakoptākajām Latvijas pilsētām.
 |
Turaidas pils |
Lai nokļūtu Turaidas pilī, jābrauc ar autobusu, ja vien neceļojat ar automašīnu, velosipēdu, motociklu vai kādu citu braucamrīku. Kājām šis „pārgājiens” noteikti ilgs savu pusstundu, kā nekā jānoiet gar Siguldas pilsdrupām, vispirms jānokāpj Gaujas ielejā, tur jāšķērso tilts, tad jāpaiet garām Gūtmaņa alai, lai tad pēc garāka kāpiena kalnup beidzot sasniegtu Turaidas muzejrezervātu. Cita alternatīva būtu gaisa tramvajs, kas savieno abus upes krastus. Starp citu, Siguldas apkaime nedaudz paugurainās ainavas dēļ tiek dēvēta arī par Latvijas vai Vidzemes Šveici.
Kāpēc gan muzejrezervāts? Turaidas pils bija apdzīvota salīdzinoši ilgi, līdz pat 17. gadsimtam, pēc tam tā zaudēja savu militāro nozīmi, un teritorija nonāca Gotharda Vilhelma fon Budberga (Gotthard Wilhelm von Budberg) privātīpašumā. Par šo laiku cita starpā liecina viena no vecākajām koka baznīcām Latvijā, kas būvēta 1750. gadā, un divas muižas pārvaldnieka koka mājas. Teritorijā atrodas arī tā dēvētais Dainu kalns – skulptūru dārzs, kas veltīts latviešu folklorai, tostarp latvju Dainu tēvam Krišjānim Baronam. Starp citu, šeit un apkārtējās pļavās ik gadu 23. jūnijā notiek vieni no lielākajiem un skaistākajiem Līgo svētkiem Latvijā.
 |
Siguldas pils |
Turaidas pils ir daļēji rekonstruēta, vairākas ekspozīcijas informē par tās vēsturi. Agrāk šajā pašā vietā atradusies koka pils, ko apdzīvojuši lībieši, kuru virsaitis Kaupo esot bijis pirmais lībiešu, kuršu vai citas mūsdienu Latvijas un Igaunijas teritorijā dzīvojošās cilts valdnieks, kas pārgājis kristīgajā ticībā. Pēc atgriešanās no ceļojuma uz Romu, kur Rīgas bīskaps Alberts fon Bukshēvdens viņu bija stādījis priekšā pāvestam Inocentam III, viņa paša cilts pret viņu sacēlās, tādēļ Kaupo pārgāja kristīgo iekarotāju pusē, kas 1212. gadā nopostīja koka pili un pēc diviem gadiem uzcēla pils kompleksu, kas pamatvilcienos saglabājies līdz pat mūsdienām.
Kādēļ nedaudz tālāk uz dienvidiem 13. gs. vidū tika uzcelta vēl arī Krimuldas pils, man joprojām nav saprotams, katrā ziņā tās abas piederēja pie Rīgas arhibīskapijas, kamēr Siguldas pils Gaujas kreisajā krastā atradās Zobenbrāļu ordeņa (vēlākais Livonijas ordenis) īpašumā.
 |
Siguldas Jaunā pils |
Pilsdrupās, kas atlikušas no Siguldas pils, nu jau vairāk nekā divdesmit gadu augusta sākumā notiekošajos galā koncertos vai brīvdabas izrādēs uzstājas pašmāju un ārzemju operdziedātāji. Mana apmeklējuma vakarā tika izrādīta Žorža Bizē „Karmena”. Taču kāda gan nozīme šādā sarīkojumā mūzikai. Siguldas Opermūzikas svētki ir svarīgs sabiedrisks notikums Latvijā …
Ne velti Sigulda ir Rīgas partnerpilsēta Eiropas kultūras galvaspilsētas gadā 2014. Tādēļ visa gada garumā te notikuši un notiks daudzi papildu pasākumi, piemēram, iespaidīgs dabas koncerts pie Gūtmaņa alas. Rīt. Sestdien. Labs iemesls, lai vēlreiz dotos uz Siguldu.
Ziņas
