Rāda ziņas ar etiķeti Mārtiņš Otto. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti Mārtiņš Otto. Rādīt visas ziņas

sestdiena, 2014. gada 21. jūnijs

Latviešu alus

Nē, to nu gan es nebiju gaidījis, patiešām ne. Mārtiņš Otto, jau vienā no ierakstiem pieminētais fotogrāfs, mūsu pirmajā tikšanās reizē man piedāvāja pie izdevības parādīt pāris alus darītavas, kur brūvē labāko Latvijas alu. Labākais Latvijas alus? Es taču to jau pazīstu, nodomāju, un domās uzskaitīju tādas šķirnes kā „Valmiermuiža”, „Užavas”, „Tērvetes” vai „Piebalgas”, ko parasti vietējie iesaka, kad tiek taujāti pēc laba latviešu alus. Un Latvijas alus garšo labi, mīlestība pret šo dzērienu un alus pagatavošanas senās tradīcijas pilnīgi noteikti atklājas tā garšā.

Tā nu mēs satikāmies „ALEhouse” Lāčplēša ielā, neuzkrītošā krogā ar pieticīgu iekārtojumu, kur līdz šim nekad vēl nebiju bijis. Andris, šī alus kroga īpašnieks, mani vispirms apgaismoja par aktuālajām tendencēm un to, kur atrodams labākais alus pasaulē. Un es sapratu, ka patiesībā par alu vispār neko neesmu zinājis. Ahā. Labākais alus pasaulē nākot tieši no Amerikas, kur (to es jau kaut kur biju dzirdējis) kopš kāda laika nelielas alus darītavas augot kā sēnes pēc lietus, jo esot pieņemts jauns likums, kas nosaka, ka nodokļi jāmaksā tikai tad, kad uzņēmums sasniedzis noteiktu lielumu. Tā nu esot saradušās daudzas mazas alus darītavas, kas ļoti daudz eksperimentē un ražo augstvērtīgu alu.

Foto: Mārtiņš Otto, Rīga 2014
Foto: Mārtiņš Otto, Rīga 2014
Mans pirmais alus bija „Punk IPA”, kas „alus aprindās” esot slavenākais Eiropas alus, kā man tika paskaidrots, un ko ražo Skotijas alus darītavā „BrewDog”. Tas man bija nepazīstams, taču tā garša jebkurā gadījumā pārspēja visu citu alus šķirņu garšu, ko jebkad līdz šim biju nomēģinājis. Šo garšu ir grūti aprakstīt, taču tai raksturīgais „rūgtums” droši vien bija saistīts ar apiņu daudzumu un kvalitāti. Īsi sakot: pēc tam es pamēģināju vēl pāris malkus no tādu skanīgu nosaukumu alus veidiem kā "Ale Smith IPA” no AleSmith Brewing Company Sandjego (ASV) un „Mikkeler Beer Geek Bacon” no Mikkeler Dānijā (kas patiešām garšoja pēc kūpināta šķiņķa.

Andra skatījumā vislabākā latviešu alus – viņa paša „ALEhouse Black Sheep” – krājumi diemžēl bija beigušies. Tie tagad tiks atjaunoti tikai rudenī, kad Andris dosies uz Holandi un tur liks brūvēt savu ALEhouse alu. Taču visdīvainākā pieredze bija īsi pirms mūsu došanās prom – „Spiritus-ALEhouse”, grādīgais dzēriens no Andra paša produkcijas. Degvīnu ar alus garšu man nudien vēl nekad nebija nācies baudīt.

Foto: Mārtiņš Otto, Rīga 2014
Foto: Mārtiņš Otto, Rīga 2014
Un tad – kaut kas pazīstams! Es vienmēr iepērkos „Valdemāra Pasāžas” veikalos, kas atrodas netālu no mana dzīvokļa ar lielisko panorāmas skatu, taču šoreiz Mārtiņš mani tur aizveda uz iepriekš jau pieminētās alus darītavas „Valmiermuiža” tirgotavu. Sajutos savā veidā novērtēts un labprāt nobaudīju pāris malkus no visām četrām alus šķirnēm, divām gaišajām un divām tumšajām, filtrēto un nefiltrēto. Šo alu vismaz var nopirkt arī pārtikas lielveikalā, nodomāju, un turklāt tas – atšķirībā no dažiem izmeklētajiem ALEhous alus veidiem – nopērkams nevis par četriem līdz desmit, bet „tikai” par pusotru eiro.

Foto: Mārtiņš Otto, Rīga 2014
Foto: Mārtiņš Otto, Rīga 2014
Mēs nepalikām ilgi un tā vietā pagājām vien pāris soļus tālāk, kur „Valdemāra Pasāžas” otrajā stāvā iekārtojies gados jauno rīdzinieku vidū tik populārais un iecienītais klubs „Piens”, kas cita starpā organizē arī Piena svētkus (skat. ierakstu „Rīgas Ziemeļblāzma”). Tieši zem šī bāra, un to es nezināju, kopš 2013. gada rudens darbojas mini brūzis „LABIETIS”. Šī alus darītava īpaša ar to, ka alus brūvēšanas process caur stikla sienu redzams apmeklētājiem.

Foto: Mārtiņš Otto, Rīga 2014
Foto: Mārtiņš Otto, Rīga 2014
Un apmeklētāji te var nogaršot vairāk nekā astoņas alus šķirnes – gan amerikāņu „IPA” alus stilā, gan bagātinātu ar vietējām garšzālēm, piemēram, „Pļava”. Lieliska vieta ar fantastisku alu, vasaras laikā es pilnīgi noteikti to apmeklēšu vēlreiz. Taču tajā vakarā jau bija pienācis brīdis, kad lielas garšas atšķirības vairs sajust nevar. Kas par daudz, tas par skādi, tāpēc biju priecīgs, ka mans dzīvoklis atrodas turpat tuvumā.

Palika iespaids, ka amerikāņu aktualitāte – mazos brūžos darīts izsmalcināts alus ar neparastām garšas kombinācijām – radusi atbalsi arī Latvijā, un ka latviešu alus pilnīgi noteikti spēj turēt līdzi pasaules labākajiem alus veidiem.

Foto: Mārtiņš Otto, Rīga 2014
Foto: Mārtiņš Otto, Rīga 2014
Foto: Mārtiņš Otto, Rīga 2014









Teilen

svētdiena, 2014. gada 8. jūnijs

Kultūras vasarnīca „Esplanāde 2014“

Viena no manām mīļākajām vietām Rīgā ir Vērmanes dārzs. Tas atrodas starp vecpilsētu un pilsētas jaunāko daļu un kā pilsētas pirmais parks tika atklāts jau 1817. gadā, pēc tam kad parka vārda devēja Ģertrūde Vērmane (dzimusi Ebela, 1750-1827) pilsētas rīcībā bija nodevusi savā īpašumā esošo zemesgabalu un atvēlējusi dāsnu ziedojumu šīs teritorijas iekārtošanai. Ar savu koka estrādi, kur regulāri notiek koncerti, daudzajām skulptūrām, lielo rotaļu laukumu un tēlnieka Augusta Folca veidoto strūklaku ar bērnu figūrām parks ik dienu pievilina neskaitāmus apmeklētājus. Līdzšinējo viesošanos laikā es ļoti bieži ar prieku esmu nācis uz šejieni.

Taču šobrīd Vērmanes dārzam parādījies spēcīgs konkurents – kaimiņu parks Esplanāde! Patiesībā šis līdz 1812. gadam karaspēka apmācībai izmantotais laukums nespēj mēroties ar savu iekārtojumu, taču kopš maija sākuma te darbojas kultūras vasarnīca “Esplanāde 2014” – no sastatnēm veidota pagaidu būve, kur iespējams ne tikai iegūt informāciju par aktuālajiem pasākumiem, bet arī sastapt lieliskus cilvēkus. Vai arī pasūtīt kādu dzērienu, palasīt latviešu grāmatas, izmantot bezmaksas internetu un vienkārši atvilkt elpu, lai pēc tam kaltu atkal jaunus plānus. Te regulāri notiek sarunas ar māksliniekiem un kultūras darbiniekiem, bet vakaros tiek demonstrētas filmas. Kā pēdējās savu brīvdabas izrādi piedzīvoja filmas „Mākslinieks” un „Graustu miljonārs”.





Skaista vieta, kas man ļoti patīk. Te notika arī mana atkalsatikšanās ar Mārtiņu Otto, ar kuru nesen iepazinos “Rīga 2014” preses centrā. Fantastisks fotogrāfs, kurš ir autors lielākajai daļai no fotogrāfijām, kas top nodibinājumam “Rīga 2014” (tās ir daudz labākas par šeit redzamajām manējām). Drīz mēs kopā īstenosim kādu ieceri, bet vairāk par to mazliet vēlāk…




Starp citu, kultūras vasarnīcā noraugās kāds akmenī cirsts vīrs, kas ir līdzatbildīgs par to, ka Latvija tagad ir neatkarīga valsts. Ievērojamais latviešu dzejnieks Rainis (īstajā vārdā Jānis Pliekšāns, 11.09.1856.-12.09.1929.) bija viens no redzamākajiem aktīvistiem nacionālajā kustībā Jaunā strāva, kas iestājās par Latvijas neatkarību (kas, vismaz uz laiku, 1918. gadā arī tika iegūta). Godinot viņa devumu, dzejnieka dzimšanas dienā Latvijas Dzejas dienu ietvaros pie viņa pieminekļa pulcējas plašs sekotāju pulks.
Teilen