Kultūras vasarnīca „Esplanāde 2014“

Viena no manām mīļākajām vietām Rīgā ir Vērmanes dārzs. Tas atrodas starp vecpilsētu un pilsētas jaunāko daļu un kā pilsētas pirmais parks tika atklāts jau 1817. gadā, pēc tam kad parka vārda devēja Ģertrūde Vērmane (dzimusi Ebela, 1750-1827) pilsētas rīcībā bija nodevusi savā īpašumā esošo zemesgabalu un atvēlējusi dāsnu ziedojumu šīs teritorijas iekārtošanai. Ar savu koka estrādi, kur regulāri notiek koncerti, daudzajām skulptūrām, lielo rotaļu laukumu un tēlnieka Augusta Folca veidoto strūklaku ar bērnu figūrām parks ik dienu pievilina neskaitāmus apmeklētājus. Līdzšinējo viesošanos laikā es ļoti bieži ar prieku esmu nācis uz šejieni.

Taču šobrīd Vērmanes dārzam parādījies spēcīgs konkurents – kaimiņu parks Esplanāde! Patiesībā šis līdz 1812. gadam karaspēka apmācībai izmantotais laukums nespēj mēroties ar savu iekārtojumu, taču kopš maija sākuma te darbojas kultūras vasarnīca “Esplanāde 2014” – no sastatnēm veidota pagaidu būve, kur iespējams ne tikai iegūt informāciju par aktuālajiem pasākumiem, bet arī sastapt lieliskus cilvēkus. Vai arī pasūtīt kādu dzērienu, palasīt latviešu grāmatas, izmantot bezmaksas internetu un vienkārši atvilkt elpu, lai pēc tam kaltu atkal jaunus plānus. Te regulāri notiek sarunas ar māksliniekiem un kultūras darbiniekiem, bet vakaros tiek demonstrētas filmas. Kā pēdējās savu brīvdabas izrādi piedzīvoja filmas „Mākslinieks” un „Graustu miljonārs”.

Skaista vieta, kas man ļoti patīk. Te notika arī mana atkalsatikšanās ar Mārtiņu Otto, ar kuru nesen iepazinos “Rīga 2014” preses centrā. Fantastisks fotogrāfs, kurš ir autors lielākajai daļai no fotogrāfijām, kas top nodibinājumam “Rīga 2014” (tās ir daudz labākas par šeit redzamajām manējām). Drīz mēs kopā īstenosim kādu ieceri, bet vairāk par to mazliet vēlāk…

 

Starp citu, kultūras vasarnīcā noraugās kāds akmenī cirsts vīrs, kas ir līdzatbildīgs par to, ka Latvija tagad ir neatkarīga valsts. Ievērojamais latviešu dzejnieks Rainis (īstajā vārdā Jānis Pliekšāns, 11.09.1856.-12.09.1929.) bija viens no redzamākajiem aktīvistiem nacionālajā kustībā Jaunā strāva, kas iestājās par Latvijas neatkarību (kas, vismaz uz laiku, 1918. gadā arī tika iegūta). Godinot viņa devumu, dzejnieka dzimšanas dienā Latvijas Dzejas dienu ietvaros pie viņa pieminekļa pulcējas plašs sekotāju pulks.