Rīgas Ziemeļblāzma

Laiks paiet ātri un nestāv uz vietas. Veselu nedēļu par sevi nebiju devis ne ziņu, biju, tā sakot, nozudis, ieniris Rīgā, kur tieši tagad notiek gatavošanās gada svarīgākajam notikumam, jo nākamajā nedēļas nogalē sākas vasaras saulgriežu svinības, kas vairākumam Latvijas iedzīvotāju ir daudz nozīmīgāki svētki par Ziemassvētkiem un Lieldienām. Stāstāmā man ir daudz, nemaz nezinu, no kura gala sākt, jo pa šo laiku cita starpā beidzot esmu apskatījis VDK ēku, Vijas Celmiņas izstādi, digitālās mākslas izstādi „Lauki“, pabijis tā dēvētajā alus degustācijā un arī “Piena svētkos”, par kuriem vēlos pastāstīt vispirms. 

Iepazīt jaunus Rīgas aspektus bija un ir mans dzinulis, tādēļ, protams, vēlos apmeklēt arī tās vietas, kuras man līdz šim nav bijušas pazīstamas. Viena no tām ir Vecmīlgrāvis, patiesībā diezgan padrūms mikrorajons Rīgas ziemeļos ar nolaistām blokmājām, kurās dzīvo galvenokārt ostas strādnieki ar ģimenēm. Skaidri redzams, ka te pastāv alkoholisma problēma, un tas, ka te nav nekā daudz vairāk par nepieciešamāko, kā pārtikas lielveikals, arī nav nekāds pārsteigums. Jūs nudien te nemūžam necerētu ieraudzīt vienu no skaistākajām un lielākajām sarīkojumu zālēm Rīgā. Taču tāda te ir. Balta un stalta, apmēram 5 ha liela parka ieskauta, dzīvojamā rajona vidū slienas kultūras pils „Ziemeļblāzma“ – nesen atjaunota ēka, kas būvēta pirms Pirmā pasaules kara.

   
Protams, uzreiz rodas jautājums, kādēļ tieši šajā vietā – aptuveni pusstundas brauciena attālumā no Rīgas centra – uzbūvēta tāda gigantiska celtne. Tas bija mecenāts Augusts Dombrovskis, kas Bezalkohola biedrībai „Ziemeļblāzma“ 1903. gadā uzdāvināja zemesgabalu un turpmākajos gados pasūtīja kultūras pils būvniecību atbilstoši saviem priekšstatiem. Vienots stils īsti nav vērojams, taču jūgendstila ietekmi nevar nepamanīt. Dombrovska mērķis bija padarīt pieejamu kultūru un izglītību šīs vietas vienkāršajiem iedzīvotājiem, kuri atpūtas nolūkā drīkstēja izmantot arī parku, atbilstoši Dombrovska moto: „Uz skaidru prātu caur zināšanām, uz skaidru prātu caur kultūru, uz skaidru prātu caur veselīgu dzīvesveidu.”

Augusts Dombrovskis

Iemesls manam braucienam uz Vecmīlgrāvi bija šāgada “Piena svētki”, kam gan nav pilnīgi nekāda sakara ar pienu. Tos gluži vienkārši jau piecus gadus Rīgā organizē bārs, respektīvi, klubs „Piens“, un šogad tie pirmo reizi notika kultūras pilī „Ziemeļblāzma“ un tās apkārtnē. Patiesībā tie ir kā lieli ģimenes svētki ar plašu muzikālo programmu, kas vismaz šogad sniedzās no latviešu koru mūzikas (jauniešu koris “Kamēr”) un džeza grupām (Latvijas Radio bigbends) līdz pat latviešu grupas “Shipsi” eksperimentālajām skaņām. Interesanta grupa, kas starp meditatīviem toņiem un pamatīgu troksni radīja tādas skaņas, kādas iepriekš vēl nebiju dzirdējis. Aizraujoši un, manuprāt, īsts “atradums”.

Foto: Mārtiņš Otto, Rīga 2014

Bija arī spēles bērniem, frizieris brīvā dabā, daudz ēdamā, pastaigas un viss ierastais, kā vienmēr… Un atkal, kā tik bieži līdz šim – kur bija krievi? Baidos, ka tieši tāpat būs arī Jāņu naktī. Man gan ir gadījies dzirdēt, ka krievi svinot kopā ar latviešiem, taču redzējis to vēl nekad neesmu. To es tiešām labprāt piedzīvotu…